Izbūvējot kabeļu līniju, viegli sabojāt izolāciju, kas paildzina projektu un rada papildu izmaksas. Tāpēc nepieciešams izmantot piemērotu aprīkojumu un ievērot labo praksi un darba drošības noteikumus. Ne velti izmanto šķietami vienkāršus aizsardzības līdzekļus, piemēram, stiklšķiedras caurvilkšanas stieņus vai kabeļu vilkšanas zeķes.
Kabeļu guldīšanas veidi
Guldot kabeli, jārēķinās ar daudziem riska faktoriem, kas var radīt bojājumus, piemēram: apvidus nelīdzenumi, pārāk liels vilkšanas ātrums vai spēks vai nepareiza kabeļa vadīšana lūzuma punktos. Jāuzmanās no elektriskiem, vides un mehāniskiem bojājumiem. Lai no tiem izvairītos, izmanto trīs dažādas kabeļa vilkšanas metodes:
- ar īpašu kabeļa vilkšanas galvu,
- ar īpaši presētu vilkšanas uzgali, kas ļauj vilkt aiz kabeļa strāvu vadošās dzīslas,
- ar zeķi, kas ļauj vilkt aiz kabeļa ārējā apvalka (t. s. kabeļa vilkšanas zeķi).
Tomēr neatkarīgi no kabeļa ievilkšanas veida no vērpes spēka iedarbības uz kabeli izvairīties nevar, tāpēc rodas bojājuma risks. Tāpēc papildus tādam aprīkojumam kā hidrauliskais presēšanas instruments izmanto grozāmos savienotājus, kas šo spēku kompensē. Taču šeit nedrīkst izmantot grozāmos savienotājus ar rites gultni, jo tie paredzēti gaisvadu līnijām, nevis kabeļu līnijām.
Nepieciešams arī labi noenkurot vinču, lai tās novietojums kabeļa guldīšanas laikā nemainītos. Nozīme ir arī vinčas izvēlei – vēlams, lai tai būtu automātisks vilkšanas spēka ierobežotājs, kas atslēdz piedziņu, kad sasniegta maksimālā pieļaujamā vērtība. Jāievēro arī kabeļa pieļaujamās liekšanas vērtības. Jāatceras, ka kabeļa pieļaujamais liekšanas rādiuss jāievēro, ja uz kabeli neiedarbojas gareniski spēki. Uz to var atsaukties, ievadot kabeli energoiekārtās, piemēram, sadalnēs vai uz gaisvadu līnijas balstiem. Taču pieļaujamo liekšanas rādiusu nedrīkst pielīdzināt kabeļa pagrieziena loka rādiusam. Tā ir cita vērtība, un tā attiecas uz kabeļa izliekuma rādiusu kabeļu līnijas trasē, kad darbojas gareniskais spēks, ko rada vinča. Tāpēc jāuzstāda stūra rullīši, lai izvairītos no bojājumiem.
Kā notiek mehāniskā kabeļa ievilkšana?
Mehāniskai kabeļa ievilkšanai jāizmanto vinča. Papildus noenkurošanai un vilkšanas spēka kontrolei jāatceras par nepieciešamo ātrumu: tas jāpalielina vienmērīgi no 0 līdz maksimāli 25 m/min. Vinčas darbs ir arī jāuzrauga.
Kabeli var satvert vairākos veidos. Vienkāršs risinājums ir izmantot ražotāja uzstādītu vilkšanas cilpu. Alternatīva cilpai ir vienkārši vilkšanas galva. Ja kabeli velk aiz presēta kabeļa uzgaļa, tas jāaizsargā pret mitrumu un netīrumiem. Šim nolūkam parasti izmanto lenti vai termosarūkošo cauruli. Kabeļa satveršanai noder arī kabeļa vilkšanas zeķe – vienkāršā vai trīskāršā. Taču nedrīkst izmantot gaisvadu līnijām paredzētās zeķes, jo to parametri atšķiras.
No kabeļa satveršanas metodes atkarīgs posms, kas jānogriež. Ja kabeli velk aiz galvenās dzīslas, jānogriež 0,5 metri, bet, ja izmantota zeķe, – 110% no tās garuma. Trasē jāizmanto arī kabeļu rullīši: populārākie, protams, ir V tipa rullīši, taču parasti nepieciešami arī starpposma un gala rullīši. Kabeļu ievilkšanai noder arī ļoti vienkāršs aprīkojums, piemēram, kabeļu caurvilkšanas stienis.
Vai kabeļus drīkst pārnēsāt ar rokām?
Kabeļa pārnēsāšana ar rokām ir atļauta, bet tikai noteiktos apstākļos. Pirmkārt, darbiniekam tas jātur abās rokās. Otrkārt, transportēšanas laikā kabelis nedrīkst berzēties pret zemi vai citiem elementiem. Jāuzmanās arī par kabeļa pieļaujamo liekšanas rādiusu, lai izvairītos no bojājuma. Šādus darbus nevajadzētu veikt vienatnē, jo svars uz vienu darbinieku nedrīkst pārsniegt 25 kg, bet attālumi starp cilvēkiem nedrīkst būt lielāki par 4 metriem. Nav pieļaujama, piemēram, kabeļa nešana uz pleca.
Arī kabeļa izvilkšana ar rokām ir iespējama tikai konkrētās situācijās. Tā ir atļauta īsā posmā, kas nepārsniedz 100 metrus. Tajā nedrīkst būt gari caurvadi. Kabeli izliek cilpās tranšejas malā un pēc tam ievelk tranšejā virzienā, kas pretējs cilpu veidošanas virzienam. Darbinieki jāsadala grupās: pirmā velk kabeļa galu, nākamā kontrolē kabeļa ievilkšanu un tā novietojumu uz rullīšiem.
Kabeļu līnijās bojājumi rodas retāk, un tās ir drošākas par gaisvadu līnijām, taču salīdzinoši augsto investīciju izmaksu dēļ ir ļoti svarīgi ievērot labo praksi, lai izvairītos no guldāmo kabeļu bojājumiem.