Droša kabeļu guldīšana ēkās ir būvniecības pamataspekts, kam ir izšķiroša nozīme visas elektrosistēmas funkcionalitātei un drošībai. Pareiza kabeļu guldīšana ne tikai ietekmē efektivitāti, bet arī samazina nelaimes gadījumu un ugunsgrēku risku. Tālāk aplūkojam drošības noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, guldot kabeļus ēkās.
Kādi ir kabeļu guldīšanas veidi ēkās?
Guldot kabeļus ēkās, jāievēro virkne precīzu ieteikumu un prasību, kas ir izšķiroši elektroinstalācijas drošībai un ilgmūžībai. Nepieciešams izmantot arī tādus instrumentus kā kabeļu šķēres. Šķērsojot sienas, pārsegumus un citas norobežojošās konstrukcijas, obligāti jāizmanto aizsargčaulas no grūti degošiem materiāliem. Kabeļu guldīšanas veidi ietver to tiešu izvietošanu pie sienām un zem griestiem uz atbilstoši sagatavotām balsta konstrukcijām, kā arī kabeļu kanālu izmantošanu sienās, pārsegumos vai zem grīdas, kas ļauj kabeļus demontēt. Kabeļu neatgriezeniska iemūrēšana ir stingri aizliegta. Turklāt ugunsdrošie kabeļi jāgulda saskaņā ar noteikumiem, un to trasei caur ugunsdrošām sienām nepieciešama īpaša aizsardzība. Pirms kabeļu ievadīšanas ēkā tie jāaizsargā pret mehāniskiem bojājumiem, bet šķērsojumi caur sienām un pārsegumiem rūpīgi jānoblīvē ar grūti degošiem materiāliem, kas atbilst konkrēto ēkas elementu ugunsizturības prasībām. Visu šo noteikumu mērķis ir nodrošināt ne tikai funkcionalitāti, bet galvenokārt visas elektrosistēmas drošību.
Kādi attālumi jāievēro?
Guldot kabeļus ēkās, pienācīgu attālumu uzturēšanai starp tiem ir izšķiroša nozīme iekārtas drošībai un efektivitātei. Pieļaujamie attālumi starp kabeļiem stingri jāievēro, un tie ir atkarīgi arī no stiprināšanas vai piekāršanas veida. Īpaša uzmanība jāpievērš kabeļu krustojumiem ar citiem izolētiem vadiem. Saskaņā ar standartu attālumam starp krustojošiem kabeļiem ar nominālo spriegumu līdz 1 kV jābūt vismaz 5 cm, bet kabeļiem ar nominālo spriegumu 1 kV < UN ≤ 30 kV – 15 cm. Kabeļi ar nominālo spriegumu virs 30 kV jāatdala no citiem kabeļiem ar starpsienu.
Papildus noteikti minimālie pieļaujamie spēka un signālkabeļu attālumi līdz cauruļvadiem. Piemēram, cauruļvadiem, kam nav nepieciešama periodiska apkope, jāatrodas 20 cm attālumā, bet cauruļvadiem, kam nepieciešama apkope, – 100 cm attālumā. Ja pamatotu iemeslu dēļ šos attālumus nav iespējams ievērot, kabeļi jāaizsargā pret mehāniskiem bojājumiem ar aizsargčaulām, kas aptver krustojumu vai tuvinājumu visā tā garumā, pievienojot vismaz 50 cm katrā pusē. Cauruļvadiem ar degošiem šķidrumiem ieteicams ievērot vismaz 100 cm attālumu. Tātad nepieciešams ne tikai tāds aprīkojums kā kabeļu attīšanas rullītis, bet arī precīzi mērījumi.
Kabeļu šahtās pareiza kabeļu guldīšana ir izšķiroša visas sistēmas veselumam un ilgmūžībai. Saskaņā ar vadlīnijām kabeļi jāgulda uz balsta konstrukcijām vai tieši pie sienas. Gan pie konstrukcijām, gan tieši pie sienas stiprinātie kabeļi pienācīgi jānostiprina ar skavām. Būtisks elements ir kabeļu atsevišķa stiprināšana, kas nozīmē, ka katrs kabelis jānostiprina individuāli. Tomēr kabeļu kūļus atļauts stiprināt vienā kabeļu skavā – izņēmums ir ugunsdrošie kabeļi, uz kuriem attiecas citas vadlīnijas. Atļauja stiprināt kabeļu kūļus vienā skavā ne tikai atvieglo montāžu, bet arī dod zināmu elastību noteiktās konfigurācijās. Tomēr jāuzsver, ka šis noteikums neattiecas uz ugunsdrošajiem kabeļiem, kuriem nepieciešamas īpašas, standartiem atbilstošas stiprināšanas procedūras.
Visi kabeļu stiprinājumi neatkarīgi no to veida rūpīgi jāpārdomā, lai nodrošinātu mehānisko izturību un izvairītos no jebkādas kabeļu deformācijas. Pienācīga kabeļu aizsardzība kabeļu šahtās ir izšķiroša ne tikai sistēmas efektīvai darbībai, bet arī iekārtas ilgstošam strukturālajam veselumam. Kabeļu līniju guldīšanā izmanto tādu aprīkojumu kā vadu šķēres vai vinčas, taču vissvarīgākais, protams, ir detalizēts, standartiem atbilstošs projekts.